Fitch Ratings piektdien pazemināja Francijas kredītreitingu, atsaucoties uz pieaugošo politisko nestabilitāti un nenoteiktību par to, kā valdība ierobežos pieaugošās valsts finanses.
ASV bāzētā aģentūra pazemināja Francijas reitingu no “AA-” uz “A+”, brīdinot, ka valsts jau tā smagais parādu slogs turpinās pieaugt vismaz līdz 2027. gadam bez izlēmīgas rīcības.
Savā ziņojumā ASV bāzētā aģentūra norādīja, ka nemieri, ko izraisījusi valdības krišana kopš 2024. gada pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām, ir vājinājuši valsts spēju īstenot “tālejošu fiskālo konsolidāciju” un ka maz ticams, ka 2029. gadā valsts budžeta deficīts tiks samazināts zem 3 % no IKP, kā cerēja aizejošais premjerministrs Fransuā Bairū.
Reitinga pazemināšana notiek tikai dažas dienas pēc tam, kad Bairū tika atcelts no premjerministra amata, jo zaudēja parlamenta uzticības balsojumu sava nepopulārā nākamā gada budžeta plāna dēļ. Bairū bija mudinājis panākt strauju izdevumu samazināšanu, lai samazinātu Francijas budžeta deficīta un parāda līmeni.
Fitch arī prognozē, ka parāds pieaugs no 113,2 % no IKP 2024. gadā līdz 121 % 2027. gadā, “bez skaidras stabilizācijas perspektīvas turpmākajos gados”.
“Francijas pieaugošais valsts parāds ierobežo spēju reaģēt uz jauniem satricinājumiem, turpinot pasliktināt valsts finanses,” sacīja aģentūra, paužot skepsi par to, vai politiskā krīze ir kaut tuvu atrisinājumam.
“Mēs sagaidām, ka 2027. gada prezidenta vēlēšanu priekšvakarā vēl vairāk ierobežos fiskālās konsolidācijas iespējas tuvākajā laikā, un uzskatām, ka ir ļoti iespējams, ka politiskā strupceļa situācija turpināsies arī pēc vēlēšanām,” savā ziņojumā brīdināja Fitch.
Tas varētu kalpot kā signāls investoriem, kam arī ne bez sekām būtu sekas francūžiem, par iespējamu nekustamā īpašuma kredītu procentu likmju pieaugumu.
Tomēr Euronews aptaujātie eksperti saka, ka šī pazemināšana bija gaidāma, piebilstot, ka ietekmei uz procentu likmēm vajadzētu palikt ierobežotai.
Francijas ekonomikas un finanšu ministrs Ēriks Lombards paziņoja, ka viņš “ņem vērā” šo lēmumu, vienlaikus uzsverot “Francijas ekonomikas stabilitāti”.
“Jaunais premjerministrs jau ir sācis konsultācijas ar parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, lai pieņemtu valsts budžetu un turpinātu centienus atjaunot mūsu publiskās finanses,” viņš apliecināja sociālo mediju platformā X.
Tomēr situācija joprojām ir satraucoša, skaidroja Natixis CIB vecākais ekonomists Francijā, Beļģijā un eirozonā Adriēns Kamate, jo Francijas “deficīts ir viens no augstākajiem ES – 5,8% 2024. gadā, savukārt stabilizējošais deficīts ir aptuveni 2,8%”.
“Fiskālā konsolidācija ir sarežģīta politiskās sadrumstalotības un sociālo nemieru kontekstā.” Tomēr Francijai ir vairāki ieguvumi: diversificēta ekonomika, labvēlīgāka demogrāfiskā situācija nekā kaimiņvalstīm, spēcīgi mājsaimniecību uzkrājumi un stabila uzņēmējdarbības situācija,” viņš teica intervijā Euronews.
Pieprasījums virzīs Francijas ekonomiku, saka Fitch
Lai gan Francija pašlaik ir trešā valsts ar vislielākajiem parādiem eirozonā pēc Grieķijas un Itālijas, vairāki ekonomiskie rādītāji ir pozitīvi, inflācijai esot vienai no zemākajām ES, un bezdarba līmenim saglabājoties stabilam 7,5% apmērā (+0,1% salīdzinājumā ar iepriekšjo gadu).
Francijas statistikas birojs INSEE pat piedāvāja nelielu optimismu, prognozējot 0,8% IKP pieaugumu 2025. gadā, kas ir nedaudz virs iepriekšējām prognozēm.
“Francija ir tikai mēreni atkarīga no ASV tirdzniecības, taču netiešā ietekme, ko ASV noteikuši 15% tarifi ES kopumā, ietekmēs ekonomikas izaugsmi,” norāda Fitch, norādot, ka ekonomikas augšupeja varētu rasties no iekšzemes pieprasījuma.
“Pašreizējā politiskā un stratēģiskā nenoteiktība varētu ietekmēt ekonomisko klimatu, taču Francijas augstais mājsaimniecību uzkrājumu līmenis un stabilās uzņēmumu bilances varētu atbalstīt patēriņu un investīcijas, jo īpaši pašreizējā zemās inflācijas vidē?”